Kad Artūrs Giness 1759.gadā, Īrijā modē bija gaišie ale-ali. Tos ražoja visas alus darītavas. Jaunais alus darītājs izvēlējās citu virzienu: Giness sāka nodarboties ar jaunu, klusi augošu, tumšu un bagātīgu portera stila alus darīšanu. Mūsdienās galvenā produkcija tiek eksportēta uz Londonu, bet leģendārā alus darītava ir pārveidota par interaktīvu Guinness muzeju, kas ir viens no Īrijas visvairāk apmeklētajiem tūrisma objektiem.

19.gs. vidū kļūstot par pirmo alus ražotāju Īrijā, kas eksportē produkciju pāri jūrai, Guinness melnais alus jau 1858. gadā tika dzerts pat tik tālās valstīs kā Jaunzēlande, kamēr citi ražotāji parasti aprobežojās ar vietējo tirgu jūras braucienu bīstamības dēļ.

Pēc alus darītāju teiktā, viņu alu no citiem atšķir seši faktori. Guinness gatavo no grauzdētiem miežiem un apiņiem, īpaša rauga, Viklova kalnu ūdens, izmantojot smalkāko nogatavināšanas procesu, radot slavenās krēmveida putas un, protams, pielietojot alus darīšanas meistaru pieredzi un gadsimtu gaitā noslīpētus trikus. Alus patīkamo krēmīgumu palīdz nodrošināt vieds izgudrojums. Tumšais alus nedrīkst būt ļoti spēcīgi gāzēts, taču visi mīl putu cepuri, kas kronē glāzi. Lai to iegūtu, alus skārdenei pirms tās aizdarīšanas tiek pievienota lodīte ar nelielu caurumiņu, kas 1991.gadā britu vidū atzīta par labāko tehnoloģisko izgudrojumu pēdējo 40 gadu laikā. Aizdarīšanas laikā skārdenē tiek radīts spiediens, kā ietekmē daļa alus no lodītes tiek iespiesta iekšā. Atverot skārdeni, spiediens krasi pazeminās un alu ļoti ātri izspiež no lodītes caur nelielo atveri, kā rezultātā veidojas grezni krēmīgs putojums, bet bez pārāk daudz gāzes.