Teksts: Krista Kivisalu

Nobriedušam vīnam garša ir pavisam citāda nekā jaunam galda vīnam. Kādu alkoholu ir vērts kolekcionēt, lai nākotnē izbaudītu labu garšu un patīkamus brīžus?

Nekas šai pasaulē nav mūžīgs. Taču to, kas sagādā patiesu baudu – vai tā būtu māksla, mūzika vai vīns, der pataupīt īpašiem brīžiem. Mākslas pasaulē tiek kolekcionēti noteiktu autoru un mākslas virzienu darbi, bet alkohola kolekcionāri pievērš uzmanību dzēriena izlaiduma gadam, reģionam, kā arī vīna, konjaka vai viskija namam.

VĪNS VIENMĒR IR EMOCIJAS
Kvalitatīvam vīnam ir emocionāla vērtība. Atverot pagrabā desmit gadus nostāvējušu vīnu, uzjundī atmiņas par gadu, kad tas kolekcijā nonācis, un notikumiem, kas tolaik bija aktuāli. Uzdāvināt draugam dzimšanas dienā laba reģiona vīnu, kurš iepildīts viņa dzimšanas gadā, ir pavisam cita līmeņa dāvana nekā steigā no veikala plaukta paķerta pudele.

Labs arguments, lai kolekcionētu alkoholu, ir arī klimata pārmaiņas. Šo procesu rezultātā kāds vīna reģions varētu arī izzust, bet tajos, kas paliks, varētu mainīties klimatiskie apstākļi. Tas savukārt liks nobriest citām garšām. Vai nav vilinoši būt pēdējam, kurš zina, kā reiz bija?

Vienkāršāki dzērieni, gadiem ejot, mainās minimāli. V.S.O.P. konjaku mērķis ir nevis katru gadu izcelties, bet gan piedāvāt noteiktu, stabilu kvalitāti. Savukārt šampanietim ļoti svarīgs rādītājs ir izlaiduma gads – dažādu gadu šampanieši nekad negaršo vienādi. Ikonisku gadu dzērienu garša (un cena) attīstās ar gadiem, un viena pudele var maksāt tūkstošiem eiro.

INVESTĪCIJAS NĀKOTNES BAUDĀ
Pasaulē ir ļoti daudz tā saucamo vīna investoru – cilvēku, kas kolekcionē vīnus, lai pēc pāris gadiem par augstu cenu tos pārdotu. Bieži vien viņu kolekcija atrodas tā saucamajos vīna hoteļos jeb noliktavās, kurās ir ideāli uzglabāšanas nosacījumi. Tur pudeles netiek kustinātas pat pārdodot, tad nomainās tikai etiķete ar īpašnieka vārdu uz vīna plaukta. Tomēr lielākoties vīna kolekcionēšana tomēr nozīmē ieguldījumu savā un savu bērnu nākotnes baudā.

Tiek teikts, ka vīns ar laiku kļūst labāks, taču tas neattiecas uz visiem vīniem. Parastu galda vīnu nav vērts glabāt – pēc desmit gadiem tas vairs nebūs dzerams. Taču arī katram kvalitatīvam vīnam ir savs attīstības potenciāls jeb laiks, kurā tā īpašības, pēc vīna meistara domām, sasniedz virsotni. Tiesa, pirmkārt, tam nepieciešami pareizie turēšanas apstākļi, un otrkārt, tam vajadzīgs arī pareizais vīns. Piemēram, Bordo vīnu briedums iestājas pēc 10–30 gadiem, bet glabāt tos var pat 50 gadus un ilgāk.

Labākai izpratnei par vīna attīstības potenciālu var iegādāties četras pudeles no katra vīna: vienu – izdzeršanai uzreiz, otru – atvēršanai pēc pieciem gadiem, trešo – pēc desmit. Bet ceturtā pudele – lai sagādā prieku, kad, atvēris trešo, saproti – tik labs vīns! Gribas vēl!

Ko uzglabāt?
Vīna kolekcionāri, papildinot savu kolekciju, vienmēr pievērš uzmanību reģionam un
izlaiduma gadam, vīna potenciālam, kā arī, protams, personīgiem iemesliem. Labu ieskatu var iegūt, izpētot atzītu kritiķu vērtējumu. Uzticami avoti tam ir Decanter, Wine Spectator un Robert Parker. Prike iesaka iepazīt šādu reģionu, vīnogu šķirņu un izlaiduma gadu vīnus un šampaniešus.

Šampanieši.

Tiem visiem ir garš attīstības potenciāls, un tie vienmēr laika gaitā kļūst labāki.

Klasiskie vīna reģioni

• Bordeaux Cabernet Sauvignon un Merlot (uzglabāšanai – tādi, kuru cena ir
  virs 40 eiro)
• Rheingau rīslingi (noteikti no viena dārza vīnogām)
• Bourgogne un Chablis Chardonnay (cenā no 60 eiro)

Ikoniski izlaiduma gadi

• 2005.gada Bordeaux
• 2002., 2008., 2012., 2013. un 2014.gada šampanieši

Vīni, kurus iesakām uzglabāt: