Visiem dzērieniem ar džina nosaukumu jābūt ar izteiktu kadiķu ogu smaržu un garšu, citas garšas var atšķirties. Paraža aromatizēt alkoholu ar kadiķu ogām radusies Holandē. Roterdama gadsimtiem ilgi bija džina tirdzniecības centrālais elements, no kurienes pa visu pasauli kuģoja genever - holandiešu džins. Sākumā šo dzērienu lietoja medicīnisku iemeslu dēļ. Holandiešu valodas leksikā franču geniévre (kadiķis) tika pārveidots par genevere, kuru angļi vēlāk pielāgoja džinam. Džina popularitāte sākās ar leģendārajiem angļu kolonistiem Indijā. Viņiem pret malāriju vajadzēja dzert rūgto hinīna toniku, un, lai tas būtu vienmērīgāks, tonikam tika pievienots džins – un tieši tā arī dzima slavenais kokteilis, džins ar toniku. Kopā ar britu karavīriem Anglijā ieradās džins, kam tika piešķirts nosaukums “holandiešu drosme”, tas ļoti ātri kļuva ļoti populārs. Kadiķu ogas, kuru garšas trūkumus mēģināja maskēt, pievienojot cukuru, britus aizrāva tik ļoti, ka dzeršanas apmērs bija jākontrolē ar Karalisko džina likumu “Gin Act”, kas no 1736.līdz 1742.gadam paaugstināja dzēriena cenu un noteica standartus. Plašākā ziņā džins tika sadalīts divās daļās: angļu un holandiešu džins.

• London Dry Gin ir bezkrāsains, aromatizēts un viegli sajaucams sausais džins, ko visaugstāk vērtē kā kokteiļu un maisījumu sastāvdaļu.
• Sloe Gin īpatnība ir tā, ka kadiķu ogu vietā garšvielai izmanto ērkšķu plūmju ogas.
• Old Tom Gin ir saldināts ar cukuru – tāpat kā visi Anglijā sākotnēji ražotie džini. Nosaukums radies 17. gadsimtā, kas daļēji radās ārpusē, tieši pie kroga durvīm piestiprinātā t.s. dziras kausa dēļ, kas tika dēvēts par old tom. Savukārt kausa atvērtajam vākam bija piestiprināta šļūtene, kas sniedzās tieši līdz vietai, kur izslāpušie garāmgājēji varētu par pāris penijiem padzert malku dzēriena